Senās dejas

						1																2
																	3			4
											5
									6
					7								8											9
		10

					11			12									13		14				15
16																					17
																18
	19									20												21
																22				23
												24						25
26									27
																						28
				29
														30
		31					32
															33		34

			35								36			37

							38												39	40
		41														42

						43

					44

Horizontāli

1. „Deju karaliene” jeb „karaļu deja”.

3. Īsi, aprauti (jāraksta tā, kā šo vārdu izrunā!).

7. Metāla pūšaminstruments ar visaugstāko skanējumu.

8. Lēni.

12. Koka pūšaminstruments.

13. Stīgu lociņinstruments, kurš skan nedaudz zemāk kā vijole.

16. Koka pūšaminstruments ar visaugstāko skanējumu.

17. Valsts Eiropā, kurā radusies deja polka.

18. Sena franču deja 4/4 taktsmērā ar uztakti.

19. Valsts, kurā radusies deja, ko mūsdienās mēdz saukt arī par līnijdejām.

21. Koka pūšaminstruments, kuram ir īpaši iestiprināma, smalka mēlīte.

25. Dejas nosaukums tulkojumā nozīmē "poļu deja".

26. Sitaminstruments (katla formā) ar noteiktu skaņas augstumu, kuru spēlēšanai lieto daudzskaitlī.

27. Klusi.

29. Neliels sitaminstruments, kuru spēlē, izmantojot speciālas vālītes.

30. Valsts Eiropā, kurā radusies deja sirtaki.

31. Liels sitaminstruments, kuru spēlē, pagriežot uz sāna un sitot pa to ar speciālu vālīti.

33. Mūzikas instruments, kuru pieskaita pie koka pūšaminstrumentu grupas, bet gatavo no metāla.

35. Koka pūšaminstruments ar viszemāko skanējumu.

37. Skaņdarba atskaņošanas skaļums.

38. Stīgu lociņinstruments ar viszemāko skanējumu.

41. Sitaminstruments, kuram ir tāds pats nosaukums, kā pusdienās lietotam priekšmetam.

42. Saistīti.

43. Slavens poļu komponists, kurš ļoti daudz sacerēja deju mūziku nevis dejošanai, bet izpildīšanai koncertā.

44. Deja ar apmēram 1000 gadus senu vēsturi, kuru briti savulaik centās aizliegt.

Vertikāli

1. Strauja deja 3/4 taktsmērā, kura radusies Polijā, Mazovijas novadā.

2. Skaļi.

3. Valsts Eiropā, kurā radusies deja sarabanda.

4. Stīgu strinkšķināminstruments, kuram ir 7 pedāļi skaņas augstuma mainīšanai.

5. Pakāpeniski skaļāk (jāraksta tā, kā šo vārdu izrunā!).

6. Metāla pūšaminstruments, kurš senos laikos radies no medību raga.

8. Ātri.

9. Strauja deja 2/4 taktsmērā, kura ir populārā daudzās Eirpas tautās.

10. Metāla pūšaminstruments ar viszemāko skanējumu.

11. Sena spāņu deja, kuru sākotnēji dejoja tikai sievietes.

12. Sitaminstruments ar noteiktu skaņas augstumu, kuru spēlē, ar speciālām vālītēm sitot pa plāksnītēm.

14. Metāla pūšaminstruments ar izbīdāmu kulisi.

15. Stīgu lociņinstruments ar visaugstāko skanējumu.

20. Pakāpeniski klusāk.

22. Valsts Eiropā, kurā radusies deja valsis.

23. Mēreni.

24. Slavens austriešu komponists, kuru sauca par "valšu karali", un kuram ir tāds pats vārds kā viņa tēvam.

26. Skaņdarba atskaņošanas ātrums.

28. Stīgu lociņinstruments ar apaļiem "pleciņiem", kuru spēlē, sēžot.

32. Deja, kam raksturīga pakāpeniska tempa paātrināšanās.

34. Taustiņinstruments, kuru simfoniskajā orķestrī reizēm mēdz izmantot kā solo instrumentu.

36. Valsts Eiropā, kurā raduās dejas gavote un menuets.

39. Populāra balles deja 3/4 taktsmērā, kura radusies no vācu zemnieku dejas lendlera.

40. Valsts Eiropā, kurā raduās dejas mazurka un polonēze.

Use the "Printable HTML" button to get a clean page, in either HTML or PDF, that you can use your browser's print button to print. This page won't have buttons or ads, just your puzzle. The PDF format allows the web site to know how large a printer page is, and the fonts are scaled to fill the page. The PDF takes awhile to generate. Don't panic!