1									2							3					4
								5
							6													7
8
														9
							10
											11
																											12
			13
												14
									15																16
							17
											18
						19
		20																	21
																22
																						23
																		24
				25
											26
27											28
								29

Horizontāli 6. Elektriskā strāva, kuras virziens (polaritāte) un stiprums elektriskajā ķēdē laika gaitā periodiski mainās. 8. Elektriskās strāvas rašanās process vadītājā, kas kustas magnētiskajā laukā vai kas ir ievietots mainīgā magnētiskajā laukā. 10. Viela, kurā ir maz brīvo lādiņnesēju un kura slikti vada elektrisko strāvu. 11. Pusvadītāju ierīce, kura tiek izmantota elektronikā signālu pastiprināšanai, modulēšanai, ģenerēšanai u. c. 13. Svārstību skaits laika vienībā, piemēram, svārstību skaits sekundē. 14. pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem un parasti atrodas atoma centrā. 17. Parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību sakars. 18. Visām vielām, tajā skaitā vadītājiem, piemītoša īpašība bremzēt brīvo elektronu kustību tajos. 20. Rotējošs elektromagnētiskais vai cita rakstura lauks, kura intensitāte var mainīties telpā un laikā. 21. Paredzēts vēlamās pretestības iegūšanai elektriskajā ķēdē, lai pārdalītu un regulētu elektrisko enerģiju starp shēmas elementiem vajadzīgās strāvas vai sprieguma vērtības iegūšanai. 23. Elektroniska pusvadītāju ierīce (radiodetaļa) ar diviem izvadiem, kurā elektriskā strāva plūst vienā virzienā. 25. Raksturo elektriskās ķēdes daļas magnētiskās īpašības un ir uzskatāma par materiālu ķermeņu (strāvas vadītāju) vai to sistēmu spēju uzkrāt magnētisko enerģiju. 26. Viela ir līdzīga gāzei, bet atšķirībā no gāzes, tā izstaro gaismu, piem., uguns liesma, utt. 27. Sistēmas magnētiskā lauka indukcijas mērvienība. 28. Atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa. Kopā ar protoniem veido atoma kodolu. 29. Vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām un tam ir negatīvs elektriskais lādiņš.

Vertikāli 1. Elektriskās kapacitātes mērvienība. 2. Elektriskās pretestības mērvienība. 3. Ierīce elektriskā lauka enerģijas uzkrāšanai. 4. Viens no maiņstrāvas trīs galvenajiem raksturlielumiem. 5. Materiālu ķermeņu (strāvas vadītāju) vai to sistēmu spēja uzkrāt elektrisko lādiņu. 7. Elektriskā strāva, kas laikā nemaina savu virzienu (polaritāti) elektriskajā ķēdē. 9. Maiņstrāvas ierīce, kas paredzēta strāvas un sprieguma amplitūdas izmainīšanai bez būtiskiem zudumiem. 12. Potenciālu starpība starp diviem elektriskās vai elektroniskās shēmas punktiem. Starptaustiskajā zīmē norāda ar zibens šautru. 15. Cieta, kristāliska viela, kam ir augsta magnētiskā uzņēmība. 16. Elektrības vadītāja cilindriska spirāle, kas, plūstot pa vadītāju strāvai, rada magnētisko lauku ar vienā cilindra galā ieejošām un otrā izejošām magnētiskā lauka spēka līnijām. 19. Materiāls, kas elektrības vadīšanas spējas ziņā ierindojams starp metāliem (strāvas vadītājiem) un dielektriķiem, un kura elektrovadītspēja ir atkarīga no elektronu kustības rakstura. Pie tiem pieder IV, V un VI grupas elementi, tādi kā germānijs, silīcijs, fosfors, selēns, daži minerāli un citi. 20. Mērierīce, ko izmanto elektriskās strāvas sprieguma mērīšanai. 22. Ierīce, kas mehānisko enerģiju pārveido elektroenerģijā. 24. Elektriskā lādiņa mērvienība.